Mākslīgā intelekta akts Latvijas publiskajam sektoram: kas jāsagatavo līdz 2027. gada decembrim

01Kur esam 2026. gada rudenī

Mākslīgā intelekta akts (atver ārēju tīmekļvietni), Regula (ES) 2024/1689, stājās spēkā 2024. gada 1. augustā un tiek piemērots pakāpeniski. 2026. gada jūlijā ES pieņēma Digitālā Omnibus regulu par mākslīgo intelektu, Regulu (ES) 2026/1744 (atver ārēju tīmekļvietni), kas atlika augsta riska noteikumus un mainīja vairākus citus noteikumus. Tā stājās spēkā 2026. gada 27. jūlijā, dažas dienas pirms sākotnējā augsta riska datuma.

Rezultātā daži pienākumi jau ir piemērojami, daži stāsies spēkā šā gada beigās, un smagākie pienākumi publiskā sektora uzturētājiem seko 2027. gada decembrī. Tas attiecas uz ministrijām, to padotības iestādēm, valsts aģentūrām un pašvaldībām, kas MI sistēmas izmanto savā darbā.

Omnibuss pārrakstīja arī 4. pantu par MI pratību. Nodrošinātājiem un uzturētājiem tagad jāveic pasākumi, kas atbalsta darbinieku MI pratību, nevis jānodrošina tās pietiekams līmenis. Pienākums paliek; mainījies ir tas, kas jāspēj parādīt. Lomai atbilstoša apmācība un tās uzskaite joprojām ir saprātīga atbilde.

02Kas uzrauga Latvijā

Eiropas Komisijas tirgus uzraudzības iestāžu sarakstā (atver ārēju tīmekļvietni) Latvijā Mākslīgā intelekta akta tirgus uzraudzības vienotais kontaktpunkts ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Finanšu tirgus dalībniekiem Mākslīgā intelekta akta prasību ievērošanu uzrauga Latvijas Banka saskaņā ar Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumu. Pamattiesību aizsardzības iestādes uzdevumus pilda Tiesībsargs. Sekojiet līdzi oficiālajiem lēmumiem un iestāžu skaidrojumiem par to, kura iestāde uzraudzīs katru augsta riska jomu, kurā strādā publiskās iestādes.

03Vai esat nodrošinātājs vai uzturētājs?

Lielākā daļa publisko iestāžu ir uzturētāji: tās izmanto MI sistēmu savā pārziņā. Jūs esat nodrošinātājs, ja izstrādājat MI sistēmu vai liekat to izstrādāt un nododat to ekspluatācijā ar savu nosaukumu. Tas ietver sistēmas, kas izstrādātas pašu spēkiem vai ko izstrādājis darbuzņēmējs pēc Jūsu specifikācijas.

Lomas var arī mainīties. Saskaņā ar 25. pantu uzturētājs, kas būtiski pārveido augsta riska sistēmu vai maina tās paredzēto nolūku tā, ka tā kļūst augsta riska, uzņemas nodrošinātāja pienākumus. Paredzētās lomas ierakstiet iepirkuma dokumentācijā un līgumos, lai neviens tās neatklātu tikai audita laikā.

04Kuri no Jūsu lietojumiem ir augsta riska?

III pielikumā uzskaitītas jomas, kurās MI sistēmas uzskata par augsta riska. Publiskajām iestādēm būtiskākās ir šīs:

• Piekļuve sabiedriskajiem pamatpakalpojumiem un pabalstiem: tiesību izvērtēšana, kā arī pabalstu un pakalpojumu piešķiršana, samazināšana, atsaukšana vai atgūšana.
• Migrācija, patvērums un robežkontrole, tiesībaizsardzība un tiesvedība.
• Izglītība un arodmācības: uzņemšana, mācību rezultātu novērtēšana, uzraudzība pārbaudījumos.
• Nodarbinātība: personāla atlase, paaugstināšana, uzdevumu sadale un darbinieku uzraudzība. Arī publiskās iestādes ir darba devēji.
• Kritiskā infrastruktūra: drošības sastāvdaļas digitālās infrastruktūras, ceļu satiksmes un komunālo pakalpojumu pārvaldībā.

Atrašanās III pielikuma jomā vēl nav analīzes beigas. Saskaņā ar 6. panta 3. punktu sistēma šādā jomā nav augsta riska, ja tā nerada būtisku kaitējuma risku, piemēram, jo tā veic šauru procedurālu uzdevumu, uzlabo jau pabeigta cilvēka darba rezultātu, atklāj modeļus, neaizstājot cilvēka vērtējumu, vai veic sagatavošanas uzdevumu. Sistēma, kas veic personu profilēšanu, vienmēr ir augsta riska. Ja paļaujaties uz šo izņēmumu, dokumentējiet pamatojumu.

Daudzi noderīgi rīki nemaz nav augsta riska: rakstīšanas atbalsts, iekšējo zināšanu meklēšana, piemēram, valsts aģentūras iekšējos noteikumos un procedūrās, tulkošana, apkopošana. Uz tiem joprojām attiecas pārredzamības pienākumi un VDAR, bet ne augsta riska režīms.

05Kas jādara augsta riska sistēmu uzturētājiem

No 2027. gada 2. decembra publiskai iestādei, kas izmanto III pielikuma augsta riska sistēmu, ir pienākumi saskaņā ar 26. pantu (atver ārēju tīmekļvietni). Galvenie no tiem:

• Izmantojiet sistēmu saskaņā ar nodrošinātāja lietošanas instrukciju, ar piemērotiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem.
• Uzticiet cilvēka virsvadību personām ar vajadzīgo kompetenci, apmācību un pilnvarām un sniedziet viņām atbalstu.
• Nodrošiniet, ka Jūsu kontrolē esošie ievaddati ir atbilstoši un pietiekami reprezentatīvi paredzētajam nolūkam.
• Uzraugiet darbību un bez liekas kavēšanās informējiet nodrošinātāju un iestādes par riskiem un nopietniem incidentiem.
• Automātiski ģenerētos žurnālus glabājiet vismaz sešus mēnešus, ja vien citi Savienības vai valsts tiesību akti nenosaka citādi.
• Pirms augsta riska sistēmas izmantošanas darbā informējiet darbinieku pārstāvjus un skartos darbiniekus.
• Kā publiska iestāde reģistrējiet sistēmas izmantošanu ES datubāzē pirms tās lietošanas sākuma (26. panta 8. punkts un 49. pants). Nereģistrētu sistēmu izmantot nedrīkst.
• Informējiet cilvēkus, ja augsta riska sistēmu izmanto, lai pieņemtu lēmumus par viņiem vai palīdzētu tos pieņemt (26. panta 11. punkts). Cilvēkiem ir arī tiesības saņemt skaidrojumu par individuāliem lēmumiem (86. pants).

Ietekmes uz pamattiesībām novērtējums

Saskaņā ar 27. pantu (atver ārēju tīmekļvietni) publisko tiesību subjekti un privātas organizācijas, kas sniedz publiskus pakalpojumus, pirms vairuma III pielikuma sistēmu pirmās lietošanas veic ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu. Sistēmām kritiskajā infrastruktūrā ir izņēmums. Novērtējumā apraksta:

1. 01procesus, kuros sistēmu izmantos atbilstoši tās paredzētajam nolūkam;
2. 02lietošanas laikposmu un biežumu;
3. 03personu un grupu kategorijas, kuras, visticamāk, tiks skartas;
4. 04konkrētos kaitējuma riskus šīm personām;
5. 05kā īstenota cilvēka virsvadība;
6. 06kas notiek, ja riski īstenojas, tostarp iekšējo pārvaldību un sūdzību mehānismus.

Rezultātus paziņo tirgus uzraudzības iestādei. Novērtējums papildina novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar VDAR 35. pantu un var uz to balstīties, tāpēc veiciet abus kopā. 27. panta 5. punkts uzdod MI birojam nodrošināt anketas veidni; pirms veidojat savu, pārbaudiet tās statusu. Dažās valstīs jau ir metodes, piemēram, Nīderlandes valdības Impact Assessment Mensenrechten en Algoritmes (IAMA).

06Pārredzamības pienākumi, kas jau ir piemērojami

Kopš 2026. gada 2. augusta piemērojams 50. pants. Nodrošinātājiem jāprojektē sistēmas, kas mijiedarbojas ar cilvēkiem, tā, lai šie cilvēki tiktu informēti, ka saskaras ar MI sistēmu, ja vien tas nav acīmredzami, un mašīnlasāmā veidā jāmarķē sintētisks saturs. Uzturētājiem jāatklāj dziļviltojumi, kā arī MI ģenerēts vai manipulēts teksts, ko publicē, lai informētu sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem, ja vien to nav pārskatījis cilvēks un kāds neuzņemas redakcionālu atbildību.

Publiskai iestādei biežākais gadījums ir tērzēšanas asistents tīmekļvietnē vai apkalpošanas kanālā, piemēram, pašvaldības iedzīvotāju apkalpošanas centrā. Skaidri pasakiet, ka tā ir MI sistēma, paskaidrojiet, ar ko tā var un ar ko nevar palīdzēt, un piedāvājiet ceļu pie cilvēka.

07Sagatavošanās plāns 2026. un 2027. gadam

1. 01Uzskaite, tagad. Uzskaitiet katru MI sistēmu, kas tiek lietota vai iepirkta, ieskaitot MI funkcijas platformās, kuru licences Jums jau ir. Fiksējiet atbildīgo, nolūku, nodrošinātāju, izmantotos datus un skartās personas.
2. 02Klasifikācija, līdz 2027. gada sākumam. Aizliegta, augsta riska (ar dokumentētu 6. panta 3. punkta pamatojumu), tikai pārredzamības pienākumi vai minimāls risks. Katrai sistēmai fiksējiet savu lomu: nodrošinātājs vai uzturētājs.
3. 03Līgumi, 2027. gada laikā. Prasiet nodrošinātājiem lietošanas instrukcijas, atbilstības dokumentāciju un piekļuvi žurnāliem. Atbalstu Jūsu ietekmes novērtējumam un ziņošanai par incidentiem padariet par līguma noteikumu; publiskajā iepirkumā to iekļaujiet tehniskajā specifikācijā.
4. 04Virsvadības dizains. Nosakiet lomas, apmāciet tās, piešķiriet pilnvaras neņemt vērā sistēmas iznākumu un eskalācijas ceļu. Projektējiet tā, lai mazinātu pārmērīgu paļaušanos uz sistēmu; mūsu raksts par to, kur MI aģentiem vajadzīgs cilvēka apstiprinājums, parāda, kā.
5. 05Žurnālēšana un uzraudzība. Glabājiet žurnālus vismaz sešus mēnešus, nosakiet, kas ir nopietns incidents un kas par to ziņo.
6. 06Pirms pirmās lietošanas. Veiciet ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu kopā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, reģistrējieties ES datubāzē un informējiet darbiniekus un skartās personas.
7. 07Pratības uzturēšana. Lomām atbilstoša apmācība lietotājiem, pārbaudītājiem un lēmumu pieņēmējiem, atjaunota, kad sistēmas mainās, ar uzskaiti par to, kas apmācīts.

08Sodi un izpilde

Sodu noteikumus nosaka dalībvalstis. 99. panta 8. punkts ļauj katrai dalībvalstij lemt, vai un cik lielā mērā administratīvos naudas sodus var piemērot tajā izveidotām publiskām iestādēm un struktūrām. Tas nav iemesls gaidīt. Tirgus uzraudzības iestādes joprojām var prasīt koriģējošas darbības, un publiska lēmuma leģitimitāte ir atkarīga no tā, vai to var izskaidrot un apstrīdēt.

09Kam sekot tuvākajos mēnešos

• Komisijas vadlīnijas par augsta riska sistēmu klasifikāciju (6. panta 5. punkts) un tās jau publicētās vadlīnijas par aizliegto MI praksi (atver ārēju tīmekļvietni).
• Saskaņotie standarti augsta riska prasībām, ko nodrošinātāji izmantos atbilstības pierādīšanai.
• Latvijas iestāžu, tostarp PTAC, skaidrojumi publiskā sektora uzturētājiem un tas, kura iestāde uzrauga katru augsta riska jomu.
• MI biroja veidne ietekmes uz pamattiesībām novērtējumam.

Eiropas Komisijas AI Act Service Desk (atver ārēju tīmekļvietni) (angļu valodā) uztur oficiālo laika grafiku un skaidrojumus par katru pantu. Saglabājiet to grāmatzīmēs un katrai iekšējai piezīmei par aktu norādiet datumu: šis teksts vēl mainās.