Termini, kas ir aiz MI, programmatūras un ES digitālā regulējuma.

Kontroles ap valodas modeli, kas notur tā lietošanu saskaņotās robežās: ievades un izvades pārbaudes, tēmu ierobežojumi, personas datu maskēšana, tiesību pārbaudes pirms rīka izsaukšanas un apstiprināšanas soļi būtiskām darbībām.

Projektējums, kurā cilvēks pārskata, labo vai apstiprina MI rezultātu, pirms tas stājas spēkā. Augsta riska MI sistēmām Mākslīgā intelekta akts prasa efektīvu cilvēka virsvadību, ko veic cilvēki ar kompetenci un pilnvarām iejaukties.

Datu platforma, kas glabā datus atvērtos failu un tabulu formātos lētā objektu krātuvē, kā to dara datu ezers, un pievieno datu noliktavas iespējas: transakcijas, shēmas, piekļuves kontroli un SQL. To nodrošina atvērti tabulu formāti, piemēram, Apache Iceberg un Delta Lake.

Datu kopa, ko pārvalda kā produktu: tai ir nosaukts īpašnieks, dokumentēta shēma, publicēti kvalitātes rādītāji, skaidri piekļuves noteikumi un saskaņoti atjaunināšanas laiki, lai citas komandas to varētu izmantot, nejautājot, kā tā veidota.

MI rezultāts, kas izklausās pārliecinoši, bet ko neapstiprina avoti vai fakti. To samazina, bet pilnībā nenovērš, pamatojot atbildes atlasītos avotos, pieprasot atsauces, ļaujot sistēmai pateikt, ka tā nezina, un mērot halucināciju īpatsvaru izvērtēšanā.

Datu nolasīšana, klasificēšana un izguve no dokumentiem, piemēram, veidlapām, rēķiniem, izziņām un skenētām vēstulēm, apvienojot teksta atpazīšanu, izkārtojuma analīzi un valodas modeļus. Katrai izgūtajai vērtībai ir ticamības novērtējums, un vērtības zem sliekšņa nonāk pie cilvēka pārbaudei.

Modelis, kurā sistēma vispirms atlasa atbilstošus fragmentus no apstiprinātiem avotiem, piemēram, procedūrām, noteikumiem vai lietu materiāliem, un tad ļauj valodas modelim atbildēt, balstoties tikai uz šiem fragmentiem. Atbilde var norādīt dokumentu un sadaļu, un lietotāja piekļuves tiesības tiek ievērotas jau atlases brīdī.

Sistemātiska MI sistēmas testēšana ar atsauces jautājumu vai dokumentu kopu pēc saskaņotiem kritērijiem, piemēram, pareizības, pamatojuma avotos, pilnīguma un atteikuma, ja atbilde nav zināma. Izvērtēšana notiek pirms palaišanas un atkal pēc katrām izmaiņām modelī, uzvednē vai datos.

Neironu tīkls, kas apmācīts ar ļoti lielu teksta apjomu, lai paredzētu nākamo vārdu. Tas var sagatavot, apkopot, klasificēt un izgūt tekstu daudzās valodās, taču tā nav faktu datubāze: bez pamatojuma Jūsu pašu avotos tas var sniegt plūstošas, bet kļūdainas atbildes.

Programmatūra, kas izmanto valodas modeli, lai plānotu un veiktu soļus mērķa sasniegšanai, piemēram, atrastu ierakstu, aizpildītu veidlapu vai izsauktu API. Aģents rīkojas tam piešķirto tiesību un rīku robežās, un katru soli var reģistrēt žurnālā.

Prakses, kas uztur mašīnmācīšanās un valodas modeļu sistēmas uzticamas ekspluatācijā: modeļu, uzvedņu un datu versiju pārvaldība, automatizēta izvērtēšana, izvietošanas konveijeri un kvalitātes, izmaksu un atbildes laika uzraudzība.

Meklēšana pēc nozīmes, nevis pēc precīziem vārdiem. Teksts tiek pārvērsts skaitliskos vektoros (iegultnēs), un sistēma atrod fragmentus, kuru vektori ir tuvi jautājumam. Praksē to parasti apvieno ar atslēgvārdu meklēšanu, jo kodiem, nosaukumiem un pantu numuriem vajadzīga precīza atbilstība.

Pieeja, kurā sistēmas saskarni vispirms projektē un saskaņo, parasti kā OpenAPI vai AsyncAPI specifikāciju, un tikai pēc tam īsteno. Citas sistēmas, partneri un lietotāja saskarnes tad integrējas caur dokumentētām API ar versijām, nevis tiešu piekļuvi datubāzei.

Fiziska aktīva, procesa vai tīkla digitāls atveidojums, ko uztur sinhronu ar reālā objekta datiem. To izmanto stāvokļa uzraudzībai, izmaiņu pārbaudei pirms to veikšanas un apkopes plānošanai. 3D modelis bez aktuāliem datiem nav dvīnis.

Atvērts datu standarts būvju informācijas modelēšanai (BIM), ko publicē buildingSMART un kas ir arī ISO 16739-1. Versija IFC 4.3 pievieno infrastruktūru: dzelzceļus, ceļus, ostas, ūdensceļus un tiltus, lai aktīvu dati varētu pāriet starp projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju bez pārrakstīšanas.

Mākonī mitināta platforma integrāciju izveidei un darbināšanai, kurā vienuviet ir gatavi savienotāji, datu kartēšana, orķestrēšana un uzraudzība. Piemēri ir SAP Integration Suite un MuleSoft.

IEC standartu saime (IEC 61970, IEC 61968 un IEC 62325), kas vienā kopīgā datu modelī apraksta elektroenerģijas tīklus, aktīvus un tirgus saziņu. Elektroenerģijas nozarē to izmanto, lai plānošanas, darbības un tirgus sistēmas tīklu aprakstītu vienādi.

Sagatavota mākoņa vide, kurā kontu vai abonementu struktūra, identitāte, tīkls, politikas, žurnālēšana un drošības bāze ir ieviesta, pirms ienāk pirmā darba slodze. Tā paātrina katru nākamo projektu un uztur kontroles vienveidīgas.

Arhitektūra, kurā sistēmas publicē notikumus, tas ir, faktus, piemēram, „iesniegums saņemts” vai „skaitītāja rādījums apstiprināts”, starpniekam, un citas sistēmas uz tiem reaģē savā laikā. Tā atsaista sistēmas, tāpēc viena var mainīties vai atteikt, neapturot pārējās.

Drošības modelis, kurā nevienam lietotājam, ierīcei vai servisam neuzticas tikai tā atrašanās vietas tīklā dēļ. Katrs pieprasījums tiek autentificēts, autorizēts un izvērtēts pēc identitātes, ierīces stāvokļa un konteksta, un piekļuve ir ierobežota līdz tam, kas vajadzīgs uzdevumam.

Mašīnlasāms programmatūras komponentu un atkarību saraksts, parasti SPDX vai CycloneDX formātā. Tas ātri parāda, vai jaunatklāta ievainojamība skar Jūs. Kibernoturības akts prasa ražotājiem to sagatavot saviem produktiem.

Veids, kā mantoto sistēmu aizstāt soli pa solim. Vecās sistēmas priekšā novieto fasādi, funkcijas pa vienai pārceļ uz jauniem servisiem aiz tās, un veco sistēmu izslēdz, kad uz to vairs nekas netiek novirzīts. Tas ļauj izvairīties no vienas riskantas pārslēgšanās.

Mākoņpakalpojumi, kuros datu atrašanās vieta, pakalpojuma darbināšana un piemērojamā jurisdikcija paliek Eiropas vai nacionālā kontrolē. Definīcijas atšķiras: nacionālās shēmas, piemēram, SecNumCloud Francijā, pievieno skaidras prasības aizsardzībai pret ārpus ES valstu tiesību aktiem.

Ražošanā lietots arhitektūras modelis, kurā centrālais notikumu starpnieks glabā rūpnīcas pašreizējo stāvokli, sakārtotu pēc ražotnes, zonas, līnijas un iekārtas. Sistēmas tajā publicē un to abonē, nevis tiek savienotas savā starpā pa vienai.

Latvijas kiberincidentu novēršanas institūcija, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kas darbojas saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu. Tā veic incidentu novēršanas uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām un privātām juridiskām personām.

ES regula par taisnīgu piekļuvi datiem un to izmantošanu, piemērojama kopš 2025. gada 12. septembra. Tā dod savienoto produktu lietotājiem piekļuvi datiem, ko šie produkti rada, atvieglo pāreju starp mākoņa un datu apstrādes pakalpojumiem un ierobežo netaisnīgus līguma noteikumus par datu kopīgošanu.

ES regula par finanšu sektora digitālās darbības noturību, piemērojama kopš 2025. gada 17. janvāra. Tā aptver IKT riska pārvaldību, ziņošanu par incidentiem, noturības testēšanu un ar trešo personu saistītā IKT riska pārvaldību, tostarp līguma prasības un informācijas reģistru. Latvijā kompetentā iestāde DORA prasību uzraudzībā ir Latvijas Banka.

Oficiālā elektroniskā adrese drošai saziņai ar valsti, ko uztur Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv. Tiešās pārvaldes iestādes e-rēķinus saņem e-adresē.

Strukturēts elektronisks rēķins atbilstoši EN 16931 un Peppol BIS Billing 3.0. Rēķini valsts un pašvaldību iestādēm ir strukturēti e-rēķini kopš 2025. gada 1. janvāra, un kopš 2026. gada 1. janvāra uzņēmumi, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, e-rēķina datus nodod arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID). No tā paša datuma B2B e-rēķinus VID var iesniegt brīvprātīgi, un no 2028. gada 1. janvāra strukturēti e-rēķini starp uzņēmumiem būs obligāti.

Maka lietotne, ko nodrošina saskaņā ar pārskatīto eIDAS regulu un kurā cilvēki var glabāt savus identitātes datus un apliecinājumus, piemēram, diplomus vai licences, kopīgot tikai to, kas pakalpojumam vajadzīgs, un parakstīt dokumentus. Katrai dalībvalstij jāpiedāvā vismaz viens maks, un daudziem publiskiem un privātiem pakalpojumiem tas būs jāpieņem.

ES direktīva, kas prasa, lai noteikti produkti un pakalpojumi būtu piekļūstami personām ar invaliditāti, tostarp e-komercija, patērētāju banku pakalpojumi, e-grāmatas un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tīmekļvietnes, lietotnes un e-biļetes. Tā darbojas caur nacionālajiem likumiem kopš 2025. gada 28. jūnija; Latvijā to pārņem Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums.

Latvijas elektroniskā publisko iepirkumu sistēma, kurā pasūtītāji publicē un veic iepirkuma procedūras un pretendenti iesniedz piedāvājumus.

Latvijas eID karte un eParaksts kvalificētais elektroniskais paraksts. Tos izmanto personas elektroniskai identificēšanai un dokumentu parakstīšanai, arī e-pakalpojumos.

Starptautisko standartu sērija rūpnieciskās automatizācijas un vadības sistēmu drošībai. Tā sadala objektu zonās, kuras savieno kanāli, nosaka drošības līmeņus un sadala atbildību starp aktīvu īpašniekiem, sistēmu integratoriem un produktu piegādātājiem.

Starptautiskais informācijas drošības pārvaldības sistēmu standarts. Organizācijai, kas sertificēta atbilstoši tam, ir auditēta sistēma drošības risku noteikšanai, kontroļu izvēlei un to pastāvīgai uzlabošanai. FromNine ir sertificēts atbilstoši ISO/IEC 27001.

ES regula, kas nosaka kiberdrošības prasības produktiem ar digitāliem elementiem, gan aparatūrai, gan programmatūrai, ko laiž ES tirgū. Ražotājiem atbalsta periodā jāapstrādā ievainojamības un kopš 2026. gada 11. septembra jāziņo par aktīvi izmantotām ievainojamībām; galvenie pienākumi ir piemērojami no 2027. gada 11. decembra.

ES direktīva par kritisko vienību fizisko un organizatorisko noturību vienpadsmit nozarēs, tostarp enerģētikā, transportā, veselībā, dzeramā ūdens apgādē un digitālajā infrastruktūrā. Dalībvalstis savas kritiskās vienības identificē līdz 2026. gada 17. jūlijam; pēc tam šīs vienības novērtē riskus un veic noturības pasākumus.

ES regula par mākslīgo intelektu. Tā iedala MI sistēmas pēc riska: dažas prakses ir aizliegtas, augsta riska sistēmām jāatbilst prasībām par datiem, dokumentāciju, cilvēka virsvadību un precizitāti, un dažām sistēmām ir pārredzamības pienākumi. Aizliegumi ir piemērojami kopš 2025. gada 2. februāra, pārredzamības pienākumi kopš 2026. gada 2. augusta, un III pielikuma augsta riska pienākumi saskaņā ar 2026. gada grozījumiem no 2027. gada 2. decembra. Latvijā akta tirgus uzraudzības vienotais kontaktpunkts ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), un finanšu tirgus dalībniekiem akta prasību ievērošanu uzrauga Latvijas Banka.

Nacionālā kompetentā iestāde kiberdrošības jomā, kas darbojas Aizsardzības ministrijā un ir vienotais kontaktpunkts kiberdrošības jautājumos. Saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu tā uzrauga būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējus.

Latvijas likums, ar ko pārņemta NIS2 direktīva. Tas pieņemts 2024. gada 20. jūnijā, ir spēkā kopš 2024. gada 1. septembra un aizstāja Informācijas tehnoloģiju drošības likumu. Būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējus uzrauga Nacionālais kiberdrošības centrs (NKDC), izņemot IKT kritisko infrastruktūru, ko uzrauga Satversmes aizsardzības birojs.

ES direktīva par kiberdrošību būtiskām un svarīgām vienībām tādās nozarēs kā enerģētika, transports, veselība, digitālā infrastruktūra un valsts pārvalde. Tā prasa riska pārvaldības pasākumus, piegādes ķēdes drošību un ziņošanu par incidentiem: agrīnu brīdinājumu 24 stundu laikā un paziņojumu 72 stundu laikā. Tā darbojas caur nacionālajiem likumiem, kas katrā valstī atšķiras; Latvijā to pārņem Nacionālās kiberdrošības likums.

Latvijas iestāde, kas ir tirgus uzraudzības iestāde precēm saskaņā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu un uzrauga arī e-komercijas pakalpojumu piekļūstamību. Latvijā tā ir arī Mākslīgā intelekta akta tirgus uzraudzības vienotais kontaktpunkts.

Starptautisks tīkls un specifikāciju kopums strukturētu biznesa dokumentu, piemēram, rēķinu un pasūtījumu, apmaiņai caur sertificētiem piekļuves punktiem. Latvijā e-rēķini valsts un pašvaldību iestādēm atbilst EN 16931 un Peppol BIS Billing 3.0, un ārvalstīs reģistrēti piegādātāji tiešās pārvaldes iestādēm e-rēķinus iesniedz, izmantojot Peppol.

Latvijas likums, ar ko pārņemts Eiropas Piekļūstamības akts, kopā ar Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra noteikumiem Nr. 128. To piemēro kopš 2025. gada 28. jūnija. Preču tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), bet pakalpojumiem likums nosaka kompetento iestādi katram pakalpojuma veidam. No 2027. gada 1. janvāra finanšu pakalpojumu piekļūstamību uzrauga Latvijas Banka.

Latvijas publisko iepirkumu likums, spēkā kopš 2017. gada 1. marta. Tā ievērošanu uzrauga Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Pasūtītāji iepirkuma procedūras publicē un veic Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

ES regula par publiskā sektora pakalpojumu pārrobežu sadarbspēju. Publiskajām iestādēm jānovērtē jaunu vai mainītu Eiropas mēroga digitālo publisko pakalpojumu ietekme uz sadarbspēju, un tās var kopīgot un atkārtoti izmantot sadarbspējas risinājumus kopīgā portālā.

ES sistēma, kas izveidota saskaņā ar Vienotās digitālās vārtejas regulu un caur kuru publiskās iestādes pēc iedzīvotāja vai uzņēmuma skaidra pieprasījuma pārrobežu apmainās ar oficiāliem pierādījumiem, lai cilvēkiem nebūtu jāiesniedz dokumenti, kas valsts rīcībā jau ir. Tās pienākumi ir piemērojami kopš 2023. gada 12. decembra.

W3C vadlīnijas piekļūstamam tīmekļa saturam, sakārtotas veiksmes kritērijos A, AA un AAA līmenī. AA līmenis ir parastais mērķis iepirkumos un tiesību aktos; pašreizējā versija ir WCAG 2.2, un Eiropas standarts EN 301 549 balstās uz šīm vadlīnijām.

ES regula par personas datu apstrādi, piemērojama kopš 2018. gada 25. maija. Tā nosaka tādus principus kā nolūka ierobežojums un datu minimizēšana, datu subjektu tiesības un pārziņu un apstrādātāju pienākumus, tostarp novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību augsta riska apstrādei.