Piekļūs­tamības prasības digitālajiem pakalpojumiem Latvijā kopš 2025. gada jūnija

01Kur esam šobrīd

Eiropas Piekļūstamības akts (atver ārēju tīmekļvietni), Direktīva (ES) 2019/882, nosaka kopīgas piekļūstamības prasības noteiktiem produktiem un pakalpojumiem. Kā direktīva tas darbojas ar valstu likumiem: dalībvalstīm tie bija jāpieņem līdz 2022. gada 28. jūnijam un jāpiemēro no 2025. gada 28. jūnija. Kopš šī datuma pakalpojumam, kas ietilpst tvērumā un ko piedāvā patērētājiem ES, jāatbilst prasībām katrā valstī, kurā to piedāvā.

Latvijā direktīva pārņemta ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu (atver ārēju tīmekļvietni), ko Saeima pieņēma 2023. gada 16. martā un kas piemērojams kopš 2025. gada 28. jūnija, kopā ar Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra noteikumiem Nr. 128. Ekonomikas ministrija 2025. gadā publicēja vadlīnijas uzņēmumiem par likuma piemērošanu.

Akts darbojas līdzās Tīmekļa piekļūstamības direktīvai (ES) 2016/2102, kas jau vairākus gadus aptver publiskā sektora iestāžu tīmekļvietnes un lietotnes. Latvijā to pārņem Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 445 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”: uzraudzību organizē ministrija (VARAM), katra iestāde publicē piekļūstamības paziņojumu, un sūdzības, ko iestāde nav atrisinājusi, izskata Tiesībsargs. Eiropas Piekļūstamības akts līdzīgas prasības attiecina uz privāto sektoru, bet tikai tiem produktiem un pakalpojumiem, kurus tas uzskaita.

02Kuri digitālie pakalpojumi ietilpst tvērumā

Direktīvas 2. panta 2. punkts uzskaita pakalpojumus, uz kuriem tā attiecas, ja tos sniedz patērētājiem:

• E-komercijas pakalpojumi: pakalpojumi, ko sniedz no attāluma, ar tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm, pēc patērētāja pieprasījuma, lai noslēgtu patērētāja līgumu. Praksē jebkurš e-veikals vai rezervēšanas plūsma, kas pārdod patērētājiem.
• Patērētājiem paredzēti banku pakalpojumi: kredītlīgumi, maksājumu pakalpojumi un maksājumu konti, elektroniskā nauda un daži ieguldījumu pakalpojumi patērētājiem.
• Gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdens pasažieru pārvadājumu pakalpojumu elementi: tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, elektroniskās biļetes un biļešu pakalpojumi, informācija par braucienu, tostarp reāllaika informācija, un interaktīvi pašapkalpošanās termināļi. Pilsētas, piepilsētas un reģionālajā transportā tvērumā ir tikai pašapkalpošanās termināļi.
• Elektronisko sakaru pakalpojumi un pakalpojumi, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālajiem mediju pakalpojumiem, piemēram, straumēšanas un televīzijas nodrošinātāju lietotnes un saskarnes.
• E-grāmatas un tām paredzēta programmatūra.

Akts aptver arī produktus, piemēram, datorus un operētājsistēmas, viedtālruņus, maksājumu termināļus, bankomātus, biļešu un reģistrēšanās automātus un e-lasītājus. Ja veidojat programmatūru šādai aparatūrai, produktu prasības Jūs sasniedz caur klientu.

Pakalpojumi, ko piedāvā tikai uzņēmumiem, tvērumā neietilpst, lai gan daudzi uzņēmumu klienti iepirkumos tagad prasa to pašu līmeni. Klientu portāls, kas apkalpo gan patērētājus, gan uzņēmumus, ir tvērumā attiecībā uz patērētāju lietojumu.

03Izņēmums mikrouzņēmumiem

Mikrouzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus, ir atbrīvoti no piekļūstamības prasībām attiecībā uz šiem pakalpojumiem (4. panta 5. punkts). Direktīva par mikrouzņēmumu uzskata uzņēmumu, kurā strādā mazāk nekā 10 personu un kura gada apgrozījums vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus euro. Izņēmums attiecas tikai uz pakalpojumiem. Mazam uzņēmumam, kas laiž tirgū tvērumā ietilpstošus produktus, produktu prasības joprojām jāievēro.

Izņēmums attiecas uz pakalpojuma sniedzēju, nevis uz pakalpojumu. Ja lielāks uzņēmums darbina e-veikalu, ko izveidojusi neliela aģentūra, e-veikals ir tvērumā.

04Ko prasības nozīmē tīmekļvietnei vai lietotnei

Prasības nosaka I pielikums. Pakalpojumiem būtiskākais ir, lai tīmekļvietnes, saistītās tiešsaistes lietojumprogrammas un mobilās lietotnes būtu piekļūstamas konsekventi un pienācīgi, padarot tās uztveramas, izmantojamas, saprotamas un skaidras. Šie četri principi nāk no tīmekļa satura piekļūstamības vadlīnijām (WCAG) un pārtop konkrētās pārbaudēs:

• Uztverams: teksta alternatīvas attēliem, subtitri video, pietiekams krāsu kontrasts, saturs, kas mazā ekrānā vai lielā tālummaiņā pārkārtojas, nezaudējot informāciju.
• Izmantojams: katra funkcija darbojas ar tastatūru, fokuss ir redzams un seko loģiskai secībai, neviens neiestrēgst dialoglodziņā, un laika ierobežojumus var pagarināt.
• Saprotams: skaidras etiķetes un norādes, kļūdu ziņojumi, kas pasaka, kas nogāja greizi un kā to labot, paredzama navigācija.
• Skaidrs: pareiza semantika, lai ekrāna lasītāji un citas palīgtehnoloģijas varētu atpazīt katru vadīklu, tās nosaukumu, lomu un stāvokli.

Dažiem pakalpojumiem ir papildu prasības. E-komercijas pakalpojumiem piekļūstamām jābūt identifikācijas, drošības un maksājumu funkcijām, un tiem jānodod tālāk informācija par pārdoto produktu piekļūstamību, ja to sniedz atbildīgais uzņēmējs. Patērētāju banku pakalpojumiem piekļūstamām jābūt arī identifikācijas metodēm, elektroniskajiem parakstiem, drošības elementiem un maksājumu pakalpojumiem, un informācijai jābūt saprotamai, nepārsniedzot Eiropas kopīgo valodu prasmes līmeņu sistēmas B2 līmeni. Praksē tas nozīmē, ka piekļūstamai jābūt arī pierakstīšanās un parakstīšanas plūsmai, piemēram, ar eParaksts, ja pakalpojums to izmanto.

Pakalpojumu sniedzējiem arī jāpaskaidro, kā pakalpojums atbilst prasībām. V pielikums prasa šo informāciju vispārējos noteikumos un nosacījumos vai līdzvērtīgā dokumentā, kas pieejams piekļūstamos formātos. Daudzas organizācijas to publicē kā piekļūstamības paziņojumu un uz to norāda vietnes kājenē un noteikumos.

Standarti: EN 301 549 un WCAG

Produkti un pakalpojumi, kas atbilst Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētiem saskaņotajiem standartiem, uzskatāmi par atbilstošiem tām prasībām, kuras šie standarti aptver (15. pants). Eiropas standarts IKT produktu un pakalpojumu piekļūstamībai ir EN 301 549. Tā versija 3.2.1 ir saskaņotais standarts saskaņā ar Tīmekļa piekļūstamības direktīvu, un tīmekļa saturam tā ietver WCAG 2.1 veiksmes kritērijus A un AA līmenī.

Eiropas Piekļūstamības aktam specifiski saskaņotie standarti tiek izstrādāti pēc Komisijas standartizācijas pieprasījuma; pirms paļaujaties uz atbilstības prezumpciju, pārbaudiet, kuras atsauces ir publicētas. Jebkurā gadījumā EN 301 549 ir mērogs, ko šodien izmanto iestādes, auditori un klienti. WCAG 2.2, W3C ieteikums kopš 2023. gada oktobra, pievieno kritērijus, piemēram, minimālo mērķa izmēru un piekļūstamu autentifikāciju. Būvējot atbilstoši WCAG 2.2 AA līmenim jau tagad, Jūs aptverat WCAG 2.1 un sagatavojaties nākamajai standarta versijai.

05Nesamērīgs slogs un būtiskas izmaiņas

14. pants pieļauj divus izņēmumus. Prasība nav piemērojama tiktāl, ciktāl tās izpilde būtiski mainītu pakalpojuma pamatbūtību vai radītu sniedzējam nesamērīgu slogu. Abi izņēmumi ir šauri:

• Sniedzējam izvērtējums jāveic pašam pēc VI pielikuma kritērijiem un jādokumentē.
• Sniedzējs, kas piekļūstamības uzlabošanai saņem finansējumu no citiem avotiem, nevar atsaukties uz nesamērīgu slogu.
• Pakalpojumu sniedzēji nesamērīga sloga izvērtējumu atjauno, kad pakalpojums mainās, kad to pieprasa iestādes, un jebkurā gadījumā vismaz reizi piecos gados.
• Sniedzējiem, kas izmanto izņēmumu, par to jāinformē attiecīgo dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes. Mikrouzņēmumi no tā ir atbrīvoti.

Izņēmums attiecas uz konkrēto prasību, kas ir nesamērīga, nevis uz visu pakalpojumu. Izmantojiet to kā pēdējo līdzekli: lielākā daļa šķēršļu rodas komponentos un saturā, kurus, agri pamanot, ir lēti labot.

06Pārejas periodi

32. pants paredz pārejas periodus. Pirmie divi ir obligāti dalībvalstīm, trešais ir izvēles:

• Līdz 2030. gada 28. jūnijam pakalpojumu sniedzēji var turpināt sniegt pakalpojumus, izmantojot produktus, kurus tie likumīgi izmantoja līdzīgu pakalpojumu sniegšanai pirms 2025. gada 28. jūnija.
• Pakalpojumu līgumi, kas noslēgti pirms 2025. gada 28. jūnija, var turpināties nemainīti līdz to termiņa beigām, bet ne ilgāk kā piecus gadus no šī datuma.
• Ja valsts likums to pieļauj, pašapkalpošanās termināļus, kas likumīgi izmantoti pirms 2025. gada 28. jūnija, var izmantot līdz to ekonomiski lietderīgā mūža beigām, bet ne ilgāk kā 20 gadus pēc to ekspluatācijas sākuma.

Šie periodi aizsargā esošo aparatūru un līgumus. Tie neatliek prasības tīmekļvietnei vai lietotnei, ko maināt, atjaunojat vai piedāvājat jauniem klientiem. Precīzos pārejas noteikumus pārbaudiet Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā un katras citas valsts likumā, kurā strādājat.

07Uzraudzība Latvijā un citās valstīs

Tirgus uzraudzība un sodi ir valstu kompetencē. Latvijā preču tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pakalpojumiem likuma 22. pants katram pakalpojuma veidam nosaka kompetento iestādi: PTAC uzrauga e-komercijas pakalpojumus un e-grāmatas, bet elektronisko sakaru, audiovizuālo mediju un vairāku pasažieru pārvadājumu pakalpojumu uzraudzību likums uztic nozares iestādēm. Finanšu pakalpojumu piekļūstamību līdz 2026. gada 31. decembrim uzrauga PTAC. No 2027. gada 1. janvāra finanšu pakalpojumu piekļūstamību uzrauga Latvijas Banka; lietas, kas sāktas līdz 2026. gada beigām, pabeidz PTAC.

Ja pakalpojumu piedāvājat arī citās dalībvalstīs, katrā no tām piemēro tās likumu un iestādes. Galvenie pārņemšanas akti dažās valstīs, kurās strādājam:

08Piekļūstamība kā inženierijas prakse

Lielākā daļa piekļūstamības kļūmju nav dizaina lēmumi. Tās rodas no komponentiem, kas būvēti bez semantikas, satura, kas publicēts bez alternatīvām, un trešo pušu logrīkiem, kurus neviens nav testējis. Tāpēc audits tieši pirms palaišanas vilš: tas atrod desmitiem problēmu, kuras ir lēti novērst un dārgi labot vēlu. Darbojas cita pieeja: piekļūstamību uztvert tāpat kā drošību, kā piegādes procesa īpašību.

• Piekļūstama dizaina sistēma. Pogas, veidlapas, dialoglodziņi, izvēlnes, cilnes un datu tabulas tiek būvētas vienreiz ar pareizu semantiku, tastatūras atbalstu un fokusa vadību, testētas ar ekrāna lasītājiem un izmantotas visur. Krāsu marķieru kontrastu pārbauda gan gaišajā, gan tumšajā motīvā.
• Gatavības definīcija, kas ietver piekļūstamību. Katrs lietotāja stāsts nosaka pieņemšanas kritērijus tastatūras lietojumam, etiķetēm un kļūdu apstrādei, un pārskatītāji tos pārbauda kā jebkuru citu prasību.
• Automātiskas pārbaudes konveijerā. Noteikumos balstīti skeneri darbojas katrā būvējumā un bloķē regresijas. Tie atrod tikai daļu problēmu, piemēram, trūkstošas etiķetes, kontrastu un nederīgu iezīmēšanu, tāpēc tie papildina manuālu testēšanu, nevis to aizstāj.
• Manuāla testēšana, ko veic palīgtehnoloģiju pratēji. Tikai tastatūra, ekrāna lasītāji datorā un mobilajā ierīcē, tālummaiņa līdz 400 procentiem un samazināta kustība kritiskajos ceļos: pierakstīšanās, meklēšana, pirkuma noformēšana, maksājums, konta pārvaldība.
• Testēšana ar lietotājiem ar invaliditāti svarīgākajos ceļos, pirms laidiena un pēc lielām izmaiņām.
• Trešo pušu komponenti līgumā. Maksājumu logrīki, identitātes nodrošinātāji, tērzēšanas asistenti, sīkdatņu paziņojumi, kartes un video atskaņotāji ir daļa no Jūsu pakalpojuma. Lūdziet piegādātājiem piekļūstamības atbilstības ziņojumu un testējiet tos savā kontekstā.
• Saturs un dokumenti. Redaktori iemācās rakstīt alternatīvo tekstu, virsrakstus un saišu tekstus. PDF datnes, kas klientiem vajadzīgas, piemēram, līgumi un rēķini, ir marķētas vai pieejamas piekļūstamā alternatīvā formātā.

Tā mēs būvējam uzņēmumu programmatūru un klientu portālus: piekļūstamības pārbaudes darbojas konveijerā, un katrs laidiens dod pierādījumus piekļūstamības paziņojumam un atbildēm uz jautājumiem, ko uzdod klienti un iestādes. Tas pats attiecas uz apkalpošanas asistentiem un portāliem tādās platformās kā Salesforce: platforma nodrošina piekļūstamus pamatelementus, bet pielāgotie komponenti un saturs nosaka, vai rezultāts paliek piekļūstams.

09Praktisks plāns

1. 01Apzinieties savus pakalpojumus. Uzskaitiet patērētājiem paredzētās tīmekļvietnes, lietotnes, termināļus un dokumentus katrā valstī un par katru izlemiet, vai tas ietilpst akta tvērumā. Pierakstiet pamatojumu, arī par pakalpojumiem, kurus uzskatāt par ārpus tvēruma esošiem.
2. 02Izmēriet pašreizējo stāvokli. Veiciet eksperta izvērtējumu pēc EN 301 549 kritiskajos ceļos, apvienojot to ar automātisku visas vietnes skenēšanu. Prioritātes nosakiet pēc ietekmes uz lietotājiem, nevis pēc atradumu skaita.
3. 03Labojiet avotu. Vispirms labojiet problēmas dizaina sistēmā un kopīgajos komponentos, lai katrs labojums sasniegtu katru lapu, kas tos izmanto.
4. 04Publicējiet informāciju. Aprakstiet, kā pakalpojums atbilst prasībām, savos noteikumos vai piekļūstamības paziņojumā, ar kontaktpunktu atsauksmēm, un uzturiet to aktuālu.
5. 05Iebūvējiet to piegādē. Pieņemšanas kritēriji, automātiskas pārbaudes, manuālas testēšanas scenāriji un laidiena kontrolpunkts kritiskajiem ceļiem.
6. 06Pārvaldiet piegādātājus. Iekļaujiet piekļūstamības prasības un pierādījumus līgumos ar aģentūrām, platformām un logrīku piegādātājiem.
7. 07Dokumentējiet izņēmumus. Ja atsaucaties uz nesamērīgu slogu, pierakstiet izvērtējumu, kur nepieciešams, informējiet iestādi un plānojiet pārskatīšanu.

10Kam sekot

• Eiropas Piekļūstamības aktam paredzēto saskaņoto standartu publicēšana, tostarp EN 301 549 pārskatītā versija, un to atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
• PTAC un citu kompetento iestāžu skaidrojumi un pirmās uzraudzības darbības, kā arī Latvijas Bankas pieeja finanšu pakalpojumu piekļūstamībai no 2027. gada.
• Izmaiņas pārejas noteikumos un nozarēm noteiktajās iestādēs citās valstīs, kurās piedāvājat pakalpojumus.

Eiropas Komisija uztur Eiropas Piekļūstamības akta pārskatu (atver ārēju tīmekļvietni) (angļu valodā). Katrai iekšējai piezīmei par to norādiet datumu: valstu prakse vēl veidojas.